Par gada dzīvnieku 2021 pasludinātas divas zīdītāju sugas – pelēkais zaķis un baltais zaķis. Par abiem zaķiem vienlaicīgi muzejs izvēlējies runāt tāpēc, ka joprojām nereti cilvēki domā, ka Latvijā mīt viens zaķis, kas vasarā ir pelēks, bet ziemā – balts.
Šobrīd Latvijā sastopamas divas zaķu sugas. Senāk sastopams ir baltais zaķis (Lepus timidus), kas mūsu teritorijā dzīvo kopš ledus laikmeta beigām, bet patreiz biežāk sastopamais pelekais zaķis (Lepus europaeus) Latvijā dzīvo tikai kopš 17. gadsimta, kad ar lauksaimniecības attīstību paplašinājās atklātas ainavas.
Zaķi ir aktīvi visu gadu, biežāk barojas krēslā un naktī. Parasti dzīvo pa vienam, vairāki zaķi kopā sastopami pārošanās laikā. Izbiedēts zaķis var skriet ar ātrumu līdz pat 50 km stundā. Apmatojumu zaķi maina divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Abiem zaķiem vasarā kažoks ir rūsganpelēks, bet ziemā tikai baltais zaķis kļūst pilnīgi balts, vien ausu galiem paliekot melniem.
Abu zaķu dzīves veids – uzturs, vairošanās, metienu un mazuļu skaits gadā, dzīves ilgums, diennakts ritms – ir samērā līdzīgs, bet atšķirīgas ir to dzīves vietas. Pelēkie zaķi sastopami kultūrainavā, pļavās, laukos, mežmalās, birztalās. Baltie zaķi – plašos lapu koku un jauktos mežos, sūnu purvu malās, bet izcirtumos un citās atklātās vietās uzturas nelabprāt.
Zaķu gadā iecerēts animāciju konkurss jauniešiem, kā arī tradicionālie pasākumi ģimenēm un ikvienam interesentam. Abu sugu zaķus būs iespējams aplūkot arī jaunajā Latvijas zīdītājdzīvnieku ekspozīcijā, kas tiks atklāta šogad. Tāpat aicinām reģistrēt zaķu novērojumus vietnē www.dabasdati.lv un iekļaut gada dzīvnieku izglītojošos pasākumos un citās norisēs.
Pelēkais zaķis Lepus europaeus
Baltais zaķis Lepus timidus
Dzimta: zaķu Leporidae
Kārta: zaķu Lagomorpha
Klase: zīdītāju Mammalia
Tips: hordaiņu Chordata
Ārējās pazīmes
Zaķi ir vidēja izmēra dzīvnieki ar ievērojami garākām pakaļkājām, garām ausīm un īsu asti (ļipu). Kažoks biezs un mīksts, tā krāsa vasarā un ziemā ir atšķirīga. Atšķirībā no citiem zīdītājiem zaķveidīgo kārtas pārstāvjiem ir savdabīgs augšējo priekšzobu izkārtojums. Līdzīgi kā grauzejiem tiem ir divi lieli, kaltveidīgi priekšzobi, aiz kurim atrodas divi mazāki papildpriekšzobi, kādi nav citiem dzīvniekiem. Apkārtnē galvenokārt orientējās ar dzirdi, redze un oža attīstīta vājāk. Apmatojumu maina divas reizes gadā – rudenī un pavasarī.
Pelēkais zaķis: Lielākais dzimtas pārstāvis. Ķermeņa garums 55–68 cm, astes garums 10 cm, ausu garums 10–12 cm, svars 4–6,5 kg. Aste tikpat gara kā pakaļkājas pēda, ar melnu plankumu virspusē. Ja ausi noliec uz priekšu, tā sniedzas pāri purna galam. Ausu ārmalām raksturīgas melni brūnas apmales. Kažoks vasarā rūsganpelēks, ar baltu vēderu, ziemā arī sāni un pakaļkājas kļūst baltgani, muguras krāsa īpaši nemainās.
Baltais zaķis: Ķermeņa garums 45–65 cm, astes garums 8 cm, ausu garums 8–10 cm, svars 2–5 kg. Aste daudz īsāka kā pakaļkājas pēda, vasarā ir pelēcīgi balta, ziemā – pilnīgi balta bez tumša plankuma. Ja ausi noliec uz priekšu, tā knapi sniedzas līdz purna galam. Ausu apmalei balta svītra. Kažoks vasarā rūsganbrūns, ziemā pilnīgi balts, tikai ausu gali melni.
Dzīves vieta
Abas zaķu sugas lielākoties dzīvo kā nometnieki, t.i. nemaina apdzīvoto vietu.
Pelēkais zaķis: Kultūrainava, pļavas, lauki, mežmalas, birztalas. Lielos mežu masīvos sastopams reti.
Baltais zaķis: Plašos lapu koku un jauktos mežos ar biezu pamežu, sūnu purvu malās, izcirtumos, atklātās vietās uzturas nelabprāt.
Dzīves veids
Zaķi ir aktīvi visu gadu, biežāk barojas krēslā un naktī. Parasti dzīvo pa vienam, vairāki zaķi kopā sastopami pārošanās laikā. Izbiedēts zaķis var skriet ar ātrumu 50 km stundā, skrējiena laikā līkumo.
Vairošanās
Zaķiem var būt divi vai pat trīs mazuļu metieni gadā. Atkarībā no laikapstakļiem pirmais riests var notikt jau februārī un pirmie zaķēni piedzimst martā. Riesta laikā vairāki teviņi cīnās par mātīti. Šajā laikā zaķi ir aktīvi arī dienā. Vienā metienā var būt 1–9 mazuļi, parasti 3–5. Zaķēni piedzimstot ir labi attīstīti, apmatoti un redzīgi. Māte mazuļus atstāj vienus drīz pēc piedzimšanas, un ierodas vienu līdz divas reizes dienā, lai pazīdītu. Šāda uzvedība mazāk pievērš plēsēju uzmanību. Savvaļā zaķis var nodzīvot līdz 13 gadiem.
Barība
Zaķi izmanto ļoti daudzveidīgu augu izcelsmes barību. Vasarā tie pārsvarā ir dažādi lakstaugi, galvenokārt graudzāles, āboliņš un krustziežu dzimtas augi. Ziemā, it īpaši ar dziļu sniegu, barojas ar koku smalkajiem zariņiem un mizu.
Baltais zaķis kokaugu barību spēj izmantot labāk kā pelēkais zaķis.
Pazīmes dabā
Pelēkais zaķis: Pakaļkājas pēdas nospiedums 14–17 cm garš un 3–7 cm plats, priekškājas 6 cm garš un 3,5 cm plats. Tā kā zaķim pakaļkājas ir daudz garākas nekā priekškājas, skrējienā to pēdu nospiedumi atrodas pirms priekšķepu nospiedumiem. Ekskrementi ir noapaļoti, rieksta formas, ap 1,2 cm diametrā.
Baltais zaķis: Pakaļkājas pēdas garums 12–16 cm, platums 7–12 cm, priekškājas pēdas garums līdz 10 cm, platums līdz 10 cm. Baltā zaķa pēdu nospiedumi ir platāki kā pelēkā zaķa, jo pēdas ir apmatotas. Ekskrementi noapaļoti, nedaudz saplacināti, ap 1,2 cm diametrā.
Zaķu izplatība
Izmantotie avoti:
E.Tauriņš Latvijas zīdītājdzīvnieki 1982
https://www.csb.gov.lv/
source: http://en.wikipedia.org/wiki/European_hare
source: http://en.wikipedia.org/wiki/Mountain_hare
