Pludmale un priekškāpas (teritorija, kurā aizvien notiek aktīva smilšu pārpūšana, veģetācija ir ļoti skraja) ir cilvēku iecienītas atpūtas vietas, taču tās ir arī mājvieta simtiem dažādu dzīvo būtņu, kuru izdzīvošanu nosaka un ietekmē gan dabiski procesi, gan cilvēku radītā slodze.
Tagadējā jūras krastu joslā katru dienu notiek dažādi ģeoloģiskie procesi. Pastāv nepārtraukta mijiedarbība starp pludmali un jūras seklūdens joslu, kur galvenie darbojošie spēki ir vējš un tā izraisītie viļņi un dažādas straumes. Tie pārvieto smiltis, granti un oļus pa jūras dibenu gar krastu, kā arī uz krastu vai no krasta jūrā.
Jūrā (pludmalē) no stāvkrasta nogruvušo vai nobirušo materiālu viļņi sašķiro: rupjais materiāls (oļi, laukakmeņi) paliek pludmalē, smiltis un grants tiek ieskalota jūrā un paliek seklūdens joslā, vai ceļo gar krastu, bet māla un putekļu daļas duļķainā veidā tiek ienestas tālāk jūrā un mierīgā laikā nogulsnējas lielajos jūras dziļumos.
Citos krasta posmos, kur samazinās jūras un vēja radīto straumju un viļņu spēks, gar krastu pa seklūdens joslu ceļojošās smiltis, grants un oļi tiek pieskaloti krastā un uzkrājas pludmalē. Veidojas plašas un augstas pludmales.
Latvijā ir vairāku tipu pludmales: plašas smilšainas pludmales, zemas, mitras pludmales, smilšaini oļainas pludmales, oļainas pludmales un akmeņainas pludmales.
Piemēram, šo pludmali veido dažāda rupjuma smilts ar oļu un grants joslām. Ūdens nogludinātie oļi ir dažādās krāsās un formās – apaļi, gareni un plakani, pelēki, brūni un sarkanīgi. Pēc petrogrāfiskā sastāva dominē magmatiskie un metamorfie ieži, visbiežāk sārti un pelēki granīti, sarkanīgi kvarcīti un slāniskie (slāniska uzbūve) gneisi. Granīti, gneisi un citi ieži, kas šeit sastopami, ir veidojušies proterozojā un, iespējams, arhajā Skandināvijā un Somijā. Kvartāra periodā ledājs tos no turienes atstūmis uz Latviju. Reizēm, sastop arī nogulumiežus, galvenokārt ordovika un silūra gaiši pelēkos kaļķakmeņus, to izmēri gan nekad nav lieli.
Jūras piekrastē, viļņiem un straumēm intensīvi pārskalojot krasta nogulumus, veidojas dabiski smago minerālu koncentrāti. Sakopojumi veido tumšus, violeti melnus minerālu slānīšus, vietām pat 1-3 m platas un 20-60 cm biezas joslas. Šo koncentrātu dominējošie minerāli ir ilmenīts, magnetīts, granāts (almandīns), amfiboli, piroksēni un citi. Latvijā lielākās iegulas atrodas Baltijas jūras piekrastē starp Pāvilostu-Ventspili un starp Staldzeni-Jaunupi, kā arī Vidzemes piekrastē starp Skulti un Vitrupi.
PUTNI
Lielais ķīris
Chroicocephalus ridibundus
Latvijā piemērotās vietās parasts ligzdotājs. Vairums koloniju atrodas ezeros un dīķos ar peldošas veģetācijas ceriem un/vai nelielām saliņām.
Ligzdo daži desmiti tūkstoši pāru. Ligzdotāju skaits pēdējos gadu desmitos ir samazinājies. Barību meklē, lidojot zemu vai vidēji augstu, plivinoties. Barību ņem no zemes, nolasa no augiem, ķer ūdenī un gaisā. Barojas uz laukiem, izgāztuvēs, ostās.
Ārpus ligzdošanas laika vairāk saistīts ar jūrmalu. Pārtiek no bezmugurkaulniekiem (sliekas, kukaiņi), zivīm, atkritumiem.
Gājputns, ziemo Rietumeiropā, nelielā skaitā arī Latvijā, pārsvarā gar piekrasti.
Jūras zīriņš
Sterna paradisaea
Latvijā parasts caurceļotājs un rets ligzdotājs. Ligzdošana pārliecinoši pierādīta tikai 1970. gados, bet 1990. gados ligzdotāju skaits jau vērtēts ap 100 pāriem.
Sastopams jūras piekrastē un jūrā, īpaši ceļošanas laikā. Iekšzemē praktiski neieceļo.
Tā ligzdošanas areāls aptver arktiskos un subarktiskos apgabalus Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā. No ziemeļu puslodes ziemot tas dodas uz Dienvidu puslodes antarktiskajiem apgabaliem. Jūras zīriņš, kā visi zīriņi, galvenokārt barojas ar nelielām zivtiņām. Medītas tiek dažādu sugu zivis, kas nepārsniedz 15 cm, piemēram, siļķes, mencas, tūbītes. Tas barojas arī ar vēžveidīgajiem, abiniekiem, gliemjiem, jūras tārpiem. Medījums tiek noķerts ar knābi un medītas, putnam ienirstot no lidojuma, tiek tās zivis, kas atrodas tuvu ūdens virsmai.
Ligzdošanas vietās kukaiņi tiek medīti lidojumā. Ligzdo uz zemes, pārsvarā jūras krastā.
Esiet uzmanīgi, ja, staigājot gar jūru, redzat, ka putni uztraucas un lido ap jums vai mēģina uzbrukt, labāk steigšus doties prom, jo kaut kur netālu var būt ligzda vai mazuļi!
Parastais šņibītis
Calidris alba
Latvijā parasts caurceļotājs (pasuga alpina) un, iespējams, ļoti rets ligzdotājs (pasuga schinzii jeb Šinca šņibītis).
Tiek vērtēts, ka 20. gs. beigās Latvijā ligzdoja 1–5 pāri Šinca šņibīšu, taču 21. gs. sākumā drošu ziņu par ligzdošanu vairs nav.
Sastopams jūras piekrastē, kā arī iekšzemes ūdeņos. Barojās ar ūdens kukaiņiem, moluskiem, vēžveidīgajiem un tārpiem, tāpēc uzturas slapjākās vietās – Latvijas jūras piekrastē.
Baltā cielava
Motacilla alba
Latvijas nacionālais putns.
Latvijā parasta un izplatīta ligzdotāja. Sastopama apdzīvotās vietās un lauku ainavā, upju un ūdenstilpju krastos, jūras piekrastē (sezonāli), purvos, lielos mežu izcirtumos, arī pilsētās. Ligzdu būvē malkas grēdās, zem tiltiem, upju krastos atsegtu koku saknēs, zaru kaudzēs, būrīšos un citās līdzīgās vietās.
Pārtiek no kukaiņiem.
GLIEMENES
Gliemenes nav tikai čaula, ko atrodam krastā. Čaula ir gliemenes raksturīgākā pazīme, tā sastāv no diviem vāciņiem. Taču dzīvu gliemeni bez čaulas veido tās ķermenis jeb mantija, sifoni ūdens filtrācijai, kas var būt ļoti gari, un pēda.
Lielā smilšgliemene
Mya arenaria
Čaula 3 līdz 5 cm gara, ovāla, balta, vienā pusē ar palielu karotes veida izaugumu. Tā ir Latvijas piekrastē lielākā atrodamā gliemene. Smilšgliemenei vajadzīgs daudz mazāk skābekļa nekā citām gliemenēm. Dzīvo ierakusies gruntī līdz pat 40 cm dziļi. Jaunās gliemenes dzīvo nedaudz seklāk. Var nodzīvot 19 gadus.
Baltijas plakangliemene
Limecola balthica
Čaula līdz 2 cm gara, balta, sārta vai dzeltenīgi balta, noapaļota, trijstūrveida, plāna. Dzīvo ierakusies gruntī 3 līdz 6 cm dziļumā. Visbiežāk satopamā suga. Šīs gliemenes ir pamatbarība daudzām zivīm.
Ziemeļu ēdamgliemene
Mytilus trossulus
Čaula 2 līdz 3 cm gara, garena, trijstūrveida, plāna. Čaulas ārējā virsma brūngani zila vai zilganmelna, iekšpuse – tumša ar perlamutru. Dzīvo seklajos piekrastes ūdeņos piestiprinājusies pie dažādiem ūdens priekšmetiem. Ar tām barojās ūdensputni un daudzas zivis. Var nodzīvot 10 gadus.
Lamarka sirsniņgliemene
Cerastoderma glaucum
Čaula aptuveni 2 cm gara, balta vai pelēcīgi zilgana, sirdsveida formas. Čaula pabieza ar viļņveida faktūru. Dzīvo piekrastes ūdeņos ierakušās smiltīs vai dūņās 5 cm dziļumā vai arī uz grunts. Ar tām barojas kaijas, pīles, zivis.
LAKSTAUGI
Jūrmalas zilpodze Eryngium maritimum
Smiltāja kāpuniedre Ammophila arenaria
Mauraga Hieracium sp.
1. Jūrmalas zilpodze Eryngium maritimum – Latvijā ļoti reti sastopama un īpaši aizsargājama suga. Jauns augs ir zaļganzils vai zaļgans, vēlāk tas kļūst zilganpelēks. Zilpodzei raksturīga spēcīga sakņu sistēma, ādainas lapas ar dzeloņainu malu. Zied jūlijā un augustā. Sugu apdraud jūras krastu apbūvēšana vai pārveidošana.
2. Smiltāja kāpuniedre Ammophila arenaria – tipiska priekškāpu jeb balto kāpu suga. Kāpuniedres lapas ir gareniski ierotījušās, vārpa ļoti blīva, iedzeltena. Vārpas dzeltenā nokrāsa saglabājas arī rudenī un ziemā, kad kāpuniedres kļūst par krāšņāko kāpu augu.
3. Mauraga Hieracium sp. – kāpās, sausās pļavās un mežos bieži sastopama čemurainā mauraga. Atkarībā no augšanas apstākļiem, augs var būt dažāda lieluma. Raksturīgs zarains stublājs, kura galā daudz ziedkopu. Dzeltenie ziedi atveras pakāpeniski no jūlija līdz oktobrim.
Biezlapainā sālsvirza Honckenya peploides
Smiltāja kāpukviesis Leymus arenarius
1. Biezlapainā sālsvirza Honckenya peploides – bieži sastopama jūras piekrastē, veido klājeniskas audzes. Sālsvirza spēj zaļot arī karstā vasarā, kad pārējie augi nodzeltējuši, jo tai ir biezas, sulīgas lapas un vairākus metrus garas saknes, kas aizsniedzas līdz gruntsūdeņiem. Zied no jūnija līdz augustam ar baltiem vai balti zaļganiem ziediem.
2. Smiltāja kāpukviesis Leymus arenarius – viena no biežāk sastopamajām augu sugām piekrastē. Tas līdzīgs smiltāja kāpuniedrei Ammophila arenaria, kas aug līdzīgās vietās jūras piekrastē. Viegli atšķirams pēc zilganās apsarmes (kāpuniedrei tādas nav). Kāpukviesim ir liela nozīme kāpu un priekškāpu veidošanās procesā. Garie, ložņājošie sakneņi nostiprina augu kustīgajās smiltīs.
SĒNES
Iedzeltenais jumjpūpēdis
Rhizopogon obtextus
Jumjpūpēži atgādina nelielus iedzeltenus kartupelīšus, un uz to virsmas ir tumšāki hifu pavedieni, kas atgādina saknītes. Tie aug nelielās grupās smilšainās vietās.
Ziemas kātpūpēdis
Tulostoma brumale
Kātpūpēžiem ir apaļa ”galviņa” (1-2 cm diametrā) un slaids, šķiedrains kātiņš (līdz 5 cm garš).
Sastopams pareti, smilšainās augsnēs, kāpās.
Smiltāju kaussēne
Peziza ammophila
Nelielas kausveida sēnes, ar nelielu atveri un sašaurinātu sakņveida padziļinājumu smiltīs. Atveres mala mēdz saplaisāt, un tad sēne atgādina nelielu tulpīti.
Smilšu spīgulīte
Psathyrella ammophila
Cepurīte 1–5 cm plata, brūna, izkaltusi gaišāka, lapiņas brūnganas līdz violetbrūnas. Kātiņš trausls, dobs, parasti dziļi smiltīs. Aug kāpās, smilšainās augsnēs.
Hadriana zemestauki
Phallus hadriani
Zemestauki sākumā ir olveida, ar rozā ārējo slāni. Vēlāk izaug balts līdz gaiši rozā augļķermenis ar zaļganām, smirdīgām gļotām galā. Aug kāpās, retāk smilšainās vietās attālāk no jūras.
