Viens no Latvijas Dabas muzeja zinošākajiem un labākajiem zinātniskajiem darbiniekiem Mihails Stiprais nav daudzināts preses izdevumos un enciklopēdijās, lai gan viņa zinātniskā un pedadagoģiskā darba rezultātus mēs, viņa kolēģi, esam izmantojuši vairākās paaudzēs.
Mihaila Stiprā mūža devums Latvijas entomoloģijas zinātnē, līdzās neskaitāmām publikācijām, ievāktajai un aprakstītajai entomofaunai, ir arī ieguldījums viņa skolnieku N. Savenkova, A. Barševska un citu zinātnieku starptautiski atzītos sasniegumos.
Mihaila Stiprā personība un uzskati veidojās ģimenē, skolas ietekmē, kā arī neatkarīgās Latvijas valsts darbā un armijas dienestā. Viņa uzskati, zināšanas un attieksme pret tuviniekiem un kolēģiem attīstījās visā viņa mūža garumā sarežģītos vēsturiskos apstākļos – no laika, kad Latvija vēl bija cariskās Krievijas sastāvā līdz tautas atmodai 1990. gadā.
Biogrāfija
Mihails Stiprais dzimis 1905. gada. 3. jūnijā Saldū (toreiz Frauenburga) kuplā ģimenē. Mihails bija pastarītis – jaunākais no septiņiem dēliem. Viņam bija tuvas un sirsnīgas attiecības ar brāļiem, kuri viņu dēvēja par Miķeli.
Savu bērnību Mihails aizvadīja Saldū, Ļaudonā un Burtniekos.
1917. gadā, sākoties vācu uzbrukumam Rīgas frontē, ģimene evakuējas uz Penzas guberņu, kur Mihails mācās Penzas ģimnāzijā.
1921. gadā, kad Krievijā beidzies pilsoņu karš un noslēgts Krievijas–Latvijas miera līgums, vecāki kopā ar jaunākajiem dēliem, ieskaitot Mihailu, atgriezās Latvijā un uz laiku apmetās Ventspilī, kur 1925. gadā Mihails absolvēja Ventspils valsts vidusskolu.
Pabeidzis vidusskolu Mihails uzsāk darbu Latvijas Valsts bankā kā kasieris. Darbu bankā viņš apvieno ar studijām Latvijas universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes Matemātikas nodaļā. Pēdējā ieskaite studenta Mihaila Stiprā matrikulā datēta ar 1939. gadu, tomēr nav ziņu par studiju beigšanu. Acīmredzot, kara sākums tās pārtrauc.
1935. gadā Mihails pilda obligātā karadienesta pienākumus Daugavgrīvas krasta artilērijas pulkā, par ko saņēmis komandiera un dienesta biedru atzinību un saglabājis labas atmiņas.
Diemzēl sākas pasaules karš un Mihailam jāpiedzīvo Latvijas okupācija un valsts bojaēja.
1945. gada janvārī viņu piespiedu kārtā mēģina izsūtīt uz Vāciju, no kā, ar Ventspils elektrostacijas administrācijas palīdzību, viņam izdodas izvairīties, jo viņam tur tiek atrasts darbs.
1945. gada jūnijā Mihails Stiprais tiek pieņemts darbā Dabas muzejā kā jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. No šī brīža viņš pilnībā velta sevi entomoloģijai, kas neapšaubāmi ir viņa aicinājums un vaļasprieks jau no jaunības dienām.
Darba gaitas Latvijas Dabas muzejā
Mihails Stiprais trīsdesmit gadu vecumā ar pašmācības ceļā iegūtām zināšanām nopietni nodevās vaboļu un tauriņu pētniecībai.
Ar Izglītības Tautas Komisāra K. Strazdiņa pavēli kopš 1945. gada 26. jūlija Mihails Stiprais kā profesionāls entomologs sāk strādāt par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku Rīgas Dabas muzejā, kas vēlāk, mainoties vietām un nosaukumiem, kļūst par Latvijas PSR Dabas muzeju. Muzeja nosaukumi mainījās, bet Mihails Stiprais līdz aiziešanai pensijā (01.04.1986.) savu darba vietu nemainīja.
Kaut arī Mihailam Stiprajam iztikas pelnīšanu neizdevās apvienot ar mācībām augstskolā un izpalika dokuments par akadēmiskās izglītības iegūšanu, savā jomā viņš bija tik erudīts, ka ar 1950. gada 16. jūniju muzeja direktors Ž. Līnis viņu paaugstina par muzeja Entomoloģijas nodaļas vecāko zinātnisko līdzstrādnieku.
Mihaila Stiprā darba lauks bija vaboļu pētīšana, lielākoties – plākšņtaustekleņi (skarabeju dzimta), sprakšķi, koksngrauži, lapgrauži u.c. Bet visplašākais materiāls tika savākts par skrejvabolēm, kuras atrastas ne tikai Latvijā, bet atvestas arī no Karpatiem, Kazahstānas un citām zemēm. Mihails Stiprais savus pētījumu rezultātus ir aprakstījis 23 zinātniskās publikācijās un kopā ar kolēģi L. Danku 1970. gadā sarakstījis populārzinātnisku grāmatu “Kukaiņi visur”.
Interesanti un saistoši Mihails Stiprais prata vadīt ekskursijas gan paša veidotajā Entomoloģijas ekspozīcijā, gan dabā.
Paralēli darbam muzejā Mihails Stiprais 12 gadus strādāja par pasniedzēju Vecāko pionieru vadītāju skolā, kur lasīja lekcijas par entomofaunu. Viņa vadībā pionieru vadītāji gatavoja kukaiņu kolekcijas skolu bioloģijas kabinetu vajadzībām.
Viņš bija aktīvs Rīgas pilsētas Kirova rajona Zinību biedrības lektors. Muzeja arhīvā no 1977. gada ir saglabājusies Mihaila Stiprā „Lektora atestācijas lapa”, kurā rakstīts: „Pieredzes bagāts lektors, liels speciālists savā jomā (entomoloģijā), vispusīgs, erudīts cilvēks.
Paralēli ekspozīciju un zinātniskajam darbam muzejā pieredzējušais entomologs ar prieku dalījās savās zināšanās un amata noslēpumos gan ar skolas bērniem, gan studentiem. Viņa kabinetā ik dienu pulcējās zinātkāri jaunieši ne tikai no Rīgas un tās apkārtnes, bet arī no tālām provincēm.
Neskatoties uz to, ka Mihails Stiprais nekad netiecās pēc amatiem un slavas, bet apzinīgi un klusi veica daudzveidīgos muzejnieka darbus, ilgus gadus viņš bija muzeja arodkomitejas priekšsēdētājs, kā arī pildīja citus atbildīgus pienākumus un bijis pat Tautas kontroles komisijas loceklis.
Saņemtie apbalvojumi
No muzeja administrācijas
1954. gadā par apzinīgu darbu ražas novākšanā Izglītības ministrijas šefības kolhozā.
1955. gadā par entomoloģijas nodaļas ekspozīcijas „Lauksaimniecības kaitēkļi un to apkarošana” labu un pareizu noformēšanu.
1955. gadā par labiem sasniegumiem darbā;
1962. gadā par apzinīgu, atbildīgu un paredzētajā termiņā izpildīto darbu – ekspozīcijas „Svešzemju tauriņu faunas daudzveidība” izveidi.
1970. gadā par ilggadīgu, radošu darbu Entomoloģijas nodaļas ekspozīcijas veidošanā, zinātniskā darbā un fondu glabāšanā.
1976. gadā par ilggadīgu un priešzīmīgu darbu muzejā.
1983. gadā par labu darbu un aktīvu piedalīšanos „Putnu dienu” un jauno ģeologu konferences pasākumos.
1957. gadā par savu pienākumu priekšzīmīgu veikšanu un aktīvu piedalīšanos sabiedriskajā darbā Mihails Stiprais saņēmis Goda rakstu no Izglītības ministrijas.
1970. gadā Mihails Stiprais saņem valdības apbalvojumu – jubilejas medaļu „Par varonīgu darbu, atzīmējot simtgadi no Vladimira Iļjiča Ļeņina dzimšanas”.