Zooloģiskais krājums ir viens no daudzveidīgākajiem muzejā, tajā ir iekļautas gandrīz visas mugurkaulnieku un bezmugurkaulnieku sistemātiskās grupas (neskaitot kukaiņus un zirnekļus) – kopumā ap 30 000 vienību.
Šodien sistemātiski tiek papildinātas entomoloģiskās un malakoloģiskās kolekcijas, savukārt zīdītājdzīvnieku kolekcija tiek papildināta tikai ar dzīvniekiem, kas gājuši bojā negadījumos uz autoceļiem, likumīgi nomedīti vai saņemti kā medību trofeju dāvinājumi.
Pirmais solis - materiāla ievākšana dabā
Kukaiņi tiek ievākti dažādos laikos. Dienas kukaiņus vislabāk pamanīt ir saulainās un siltās vietās.
Attēlā muzeja entomolgs vēro kādi tauriņi ir nosēdušies uz ēkas sienas.
Ir kukaiņi, kas atrodami koku lapotnē. Šos kukaiņus visvieglāk novērot un ievākt purinot koka zaru, paliekot tam apakšā baltu audumu (kukaiņu dauzāmo paladziņu). Lai pētītu un ievāktu krājumam naktstauriņus un citus kukaiņus, kas lido naktī, tos pievilina ar spilgtas gaismas avotu. Kukaiņi lido gaismas virzienā un visbiežāk nosēžas uz sagatavotā auduma.
Dabā ir lieli un mazi skudru pūžņi. Mazos skudru pūžņus veido tās sugas, kas visbiežāk sastopamas kāpās. Šo skudru pūžņu uzskaitē un pētīšanā palīdz no koka izgatavots rāmis (1.00x .00 m).
Šīs izpētes laikā iespējams konstatēt sugas un noskaidrot skudru apdzīvotības blīvumu.
Foto - V. Spuņģis
Sīkos kukaiņus ne vienmēr iespējams noķert ar pirkstiem, tādēļ iespējams izmantot dažādas metodes. Attēlā kukaiņi traukā tiek iesūkti (ar aspiratoru).
Lielākus kukaiņus iespējams ievākt ar entomoloģiskā tīkliņa palīdzību vai vienkārši notvert ar rokām.
Dabā ievāktie kukaiņi tiek ievietoti slēgtos traukos un nogādāti muzejā tālākas izpētes veikšanai.
Ūdenskukaiņu ievākšana. Ievāktā materiāla apskate lauka apstākļos. Šīs apskates laikā tiek novērtēts ievāktais materiāls, paņemot tikai muzejam nepieciešamos eksemplārus un pārējos atlaižot atpakaļ dabā.
Muzeja malakoloģe, meklējot ūdens gliemežus.
Pēc gliemežu materiāla ievākšanas, paraugi tiek šķiroti un attīrīti no substrāta.
Speciālistu darbs muzejā
Ievāktais materiāls muzejā tiek plākšņots, tam tiek noteikta suga, skudras tiek uzlīmētas uz mazām plāksnītēm un pirms ievietošanas krājumā tam tiek piešķirts krājuma uzskaites numurs.
Krājuma kaste, kurā glabājas skudras.
Kukaiņu plākšņošana ir smalks darbs un prasa īpašu precizitāti.
Bieži sugas noteikšanā un plākšņošanas procesā ir nepieciešams mikroskops.
Ar entomoloģisko adatiņu un plēves palīdzību kukaiņi tiek fiksēti nepieciešamajā pozā. Daļa no Rietumpalearktikas dienastauriņu kolekcijas.Viena no molusku kolekcijas krājuma kastēm. Šajā kolekcijā ir gan vietējās Latvijā sastopamās sugas, gan citviet pasaulē mītošas un reti sastopamas sugas. Daļa no šīs kolekcijas ir muitā konfisētie priekšmeti, kas mēģināti ievest nelegāli.
Dabas muzeja zooloģiskajā krājumā ir plašas putnu un zīdītājdzīvnieku kolekcijas. Muzeja speciālisti nodarbojas ar šī krājuma uzturēšanu un pētniecību. Šīs krājuma kolekcijas tiek papildinātas ar priekšmetiem kas gājuši bojā negadījumos uz autoceļiem, likumīgi nomedīti vai saņemti kā medību trofeju dāvinājumi.
Viena no Ferdinanda Štolla (Ferdinand Erdmann Stoll, 1874-1966) veidotās olu kolekcijas kastēm.Viens no zīdītājdzīvnieku kaulu kolekcijas krājuma plauktiem.
