Kas gan var būt labāks par aromātisku tējas krūzi, it īpaši, ja zālītes ir vāktas pašu rokām? Un tomēr, pirms noplūkt, obligāti jāpārliecinās, ka augus spējat nekļūdīgi atpazīt. Indīgie augi nav nekāds mīts un labuma vietā var nodarīt nopietnu kaitējumu cilvēka veselībai. Šajā rakstā ir apkopoti tie augi, kas ievācami pavasarī.
Daži vispārīgi padomi tēju vākšanā un uzglabāšanā:
- Tēju labāk ievākt laukos, nepiesārņotā vietā.
- Tēju ieteicams ievākt tādās vietās, kur ievācamie augi ir izplatīti un nevajag noplūkt pēdējo!
- Tēju labāk glabāt tumsā, papīra maisiņā, stikla burkā, māla vai metāla traukā un tml.
- Tējas nevajadzētu glabāt ilgāk par 1 gadu.
Māllēpe
Tussilago farfara
Pavasarī, kad apkārt viss vēl ir pelēks, mālainās pakalnītēs spoži uzmirdz mazas saulītes. Tās ir māllēpes – viens no pirmajiem ziedošajiem augiem.
Auga latīniskais nosaukums nozīmē – klepu izdzenošais, un, patiesi, māllēpi jau kopš seniem laikiem lieto kā palīglīdzekli, lai veicinātu atklepošanos un mīkstinātu klepu.
Tiek uzskatīts, ka māllēpju iedarbība ir dezinficējoša un iekaisumu mazinoša.
Māllēpēm vāc ziedu kurvīšus, tiklīdz tie ir atvērušies, jo pārziedējuši ziedi žāvējot pārvēršas pūkās un nav derīgi lietošanai. Vēlāk vasarā – jūnijā, jūlijā tējai vāc arī māllēpju lapas.
Lai izvairītos no pārziedēšanas žāvēšanas laikā ziedus iesaka vispirms strauji apvītināt 500–600C.
Brūklene
Vaccinium vitis-idaea
Brūkleņu lapas tējai var vākt divas reizes – agri pavasarī, līdz ziedpumpuru veidošanās sākumam, vai vēlu rudenī pēc ogu nogatavošanās. Citā laikā vāktās lapas samelnē.
Lapas jāžāvē strauji, labi vēdināmās telpās, bieži maisot, jo lēni žāvējot tās arī kļūst tumšas.
Vācot lapas esi uzmanīgs! Brūklenājs ir kā vienots organisms, kurš vienuviet var zaļot 100–300 gadus. Tā saknes atrodas 2–4 centimetru dziļumā un mētras ir ļoti viegli izpostīt. Līdz jaunai atvasītei var nākties gaidīt par veselus 5 gadus, bet līdz tam, kad šī atvasīte briedinās ogas, pat vēl ilgāk.
Tiek uzskatīts, ka brūklenes lapām ir antiseptiska, pretiekaisuma, dezinficējoša, urīndzenoša un savelkoša iedarbība.
Bērzs
Betula
Kad agri pavasarī sāk briest bērza pumpuri, ir īstais laiks tos vākt tējai. Piebrieduši pumpuri ir ļoti aromātiski un sveķaini, bet vēl nav sākuši plaukt. Izmanto cirsmās nozāģēto bērzu zarus vai arī pieejamās vietās griež jaunos zarus.
Žāvē sasietus kūlīšos 25 – 300C temperatūrā, lai neizgarotu ēteriskās eļļas. Kad pumpuri izžuvuši, tos nobrauka no zariem.
Tiek uzskatīts, ka bērza pumpuriem ir izteikti baktericīda un iekaisumu mazinoša iedarbība. Tautas medicīnā tiek lietots, lai mazinātu tūsku un kā atklepošanas līdzeklis. Senāk uzskatīja, ka ārīgi lietojot var tikt pie kupliem matiem un skaistas ādas.
Ja pumpuru laiks ir nokavēts, var ievākt arī jaunās lapiņas, kas satur dažādus vitamīnus.
Parastā priede
Pinus sylvestris
Priežu pumpurus vāc brīdī, kad tie ir sveķaini, blīvi un stingri, bet vēl nesāk stiepties dzinumos, tomēr arī par ātru vākt nevajadzētu – tie būs pārāk maziņi un ne tik sveķaini.
Pumpurus vislabāk vākt cirsmās, bet, ja izmanto augošu koku, tad ievākšanai jāizvēlas sānu zari. Šogad vētras ir pamatīgi paplucinājušas mežus un labi var izmantot šādus vēja lauztos zarus pumpuru lasīšanai.
Priežu pumpurus žāvē izklātus plānā kārtiņā apmēram 3–5 nedēļas. Telpai vajadzētu būt samērā vēsai, lai neatvērtos pumpuru zvīņas un neizgarotu vērtīgie sveķi.
Tiek uzskatīts, ka priežu pumpuru tēja ir lielisks līdzeklis cīņā pret klepu un augšējo elpceļu saslimšanām.
Ārstniecības pienene
Taraxacum officinale
Parastais pieneņu sakņu vākšanas laiks ir rudenī, tomēr arī pavasarī, kamēr pienene vēl neveido ziedpumpurus, var rakt ārā visu augu un kaltēt rūgti veselīgajai tējai.
Jālūko pēc labi attīstītu un spēcīgu augu saknēm – tādi parasti aug labi mēslotā zemē. Ideālā sakne ir 10–15 cm gara, 0,5–1,5 cm resna, vienkārša vai nedaudz zaraina. Kad sakne ir izrakta, to noskalo tekošā ūdenī, nogriež sīkās sānsaknes un virszemes daļu. Vītina, kamēr vairs neizdalās baltā piensula un žāvē 40–50 °C temperatūrā. Izžāvētām saknēm jālūst.
Tiek uzskatīts, ka pieneņu iedarbība ir diurētiska, nomierinoša, un rosina ēstgribu.
Raksts tapis sadarbībā ar bioloģisko saimniecību „Lejas Sīļi”.
