Ceļvedis dabā „Savvaļas orhidejas”

28.04.2020.
Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus)
Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus)
Foto - E. Zviedre

Latvijā savvaļā aug 32 sugu orhidejas, 26 no tām ierakstītas Latvijas Sarkanajā  grāmatā.

Latvijā savvaļā orhidejas aug ļoti lēni. Lai no sēkliņas izaugtu ziedošs augs, dažkārt  paiet pat 15-20 gadi. Orhideju sēklas ir ļoti sīkas, smalkiem putekļiem līdzīgas. Tām  ir vismazākās sēklas visā augu valstī. Sēklu ir ļoti daudz, tomēr tikai ļoti niecīga daļa  no tām nokļūst dīgšanai piemērotos apstākļos. Orhidejas sēkliņa var uzdīgt tikai tad,  ja augsnē tā sastop vajadzīgo mikroskopisko sēni. Sēne apgādā sīko dīglīti ar barības  vielām, līdz tas pats spēj veidot barības vielas saules gaismas ietekmē.  

Dzeguzes vārds dots vairākām orhidejām Latvijā, te sastopamas sešas dzegužpirkstīšu un četras dzegužpuķu sugas. Tās sugas, kurām ir pirkstveidā dalīti gumi, pieskaita dzegužpirkstītēm, bet sugas ar veseliem, lodveidīgiem gumiem - dzegužpuķēm. Liela daļa no tām aug mitrās vietās - zāļu purvos, slapjās pļavās un mežos. Tāpat Latvijā aug arī triju sugu dzeguzenes.  Mitrās vietās sastopama  purva  dzeguzene ar bālgani sārtiem ziediem. Kāpās sastopama tumšsarkanā  dzeguzene, kuras ziediem raksturīga patīkama vaniļas smarža. Visretāk no  tām sastopama platlapu dzeguzene ar zaļgani violetiem ziediem.

Dzeltenā dzegužkurpīte

Cypripedium calceolus

Viskrāšņākā Latvijas savvaļas orhideja – dzeltenā dzegužkurpīte skaistumā daudz neatpaliek no savām dienvidu māsām. Dzegužkurpīte aug kaļķainā augsnē lapkoku, jauktos vai egļu mežos, mežmalās, krūmājos, kur parasti veido nelielas audzes. Tā zied maija beigās un jūnija sākumā, bet ne katru gadu.

Dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus L.)
Dzeltenā dzegužkurpīte Cypripedium calceolus. Foto - E. Zviedre

 

Baltijas dzegužpirkstīte

Dactylorhiza baltica 

Latvijā reti sastopama orhideja. Aug mēreni mitrās un purvainās vietās, palieņu pļavās, zemajos purvos, krūmājos un grāvmalās.

Baltijas dzegužpirkstīte  Dactylorhiza baltica 
Baltijas dzegužpirkstīte Dactylorhiza baltica. Foto - E. Zviedre

 

Mušu ofrīda

Ophrys insectifera

Mušu ofrīda ir ļoti reti sastopama orhideja. Šī suga Latvijā aug tuvu areāla austrumu robežai. Aug kaļķainos zāļu un pārejas purvos, mēreni mitrās pļavās.

Zieda kopskats atgādina plēvspārņu mātītes, kas palīdz pievilināt kukaiņus.. Zieds neizdala nektāru, bet gan šķidrumu, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs kukaiņu dziedzeru sekrētam, kas pievilina kukaiņu tēviņus. Šādi apmānot kukaiņus, augs tiek apputeksnēts.  

Mušu ofrīda Ophrys insectifera L. Foto - E. Zviedre
Mušu ofrīda Ophrys insectifera. Foto - E. Zviedre

 

Smaržīgā naktsvijole

Platanthera bifolia

Smaržīgā naktsvijole sastopama diezgan bieži. Tā aug mežos, mežmalās un pļavās.

Orhidejām nav nektāra, ar kura palīdzību citi augi pievilina apputeksnētājus. Tamdēļ, lai ievilinātu kukaiņus ziedos, daba apveltījusi tās ar krāšņu ārieni. Daudzas orhidejas pat pēc izskata atgādina kukaiņus. Naktsvijolēm ir balti ziedi un tās apputeksnē naktstauriņi. Tieši baltie ziedi naktī ir vislabāk pamanāmi. Naktsvijoles dienā arī gandrīz nemaz nesmaržo, bet naktī to jaukā smarža pievilina naktstauriņus. Arī naktsvijoles zieda forma atgādina naktstauriņu.

Jauko ziedu dēļ naktsvijolēm nākas ciest no pārliekas cilvēku uzmanības. Naktsvijoles tiek plūktas, kaut arī vāzē ātri novīst, bet pārstādītas dārzos, tās ātri aiziet bojā.

Latvijā sastopamas divas naktsvijoļu sugas: smaržīgā un zaļziedu naktsvijole.

Smaržīgā naktsvijole  Platanthera bifolia (L.) Rich. Foto - E. Zviedre
Smaržīgā naktsvijole Platanthera bifolia. Foto - E. Zviedre

 

Purva dzeguzene

Epipactis palustris

Nav sastopama bieži. Aug visā Latvijas teritorijā mēreni mitrās un slapjās pļavās, zemajos purvos, lapkoku mežos un grāvmalās.

Purva dzeguzene  Epipactis palustris (L.)
Purva dzeguzene Epipactis palustris. Foto - E. Zviedre

 

Tumšsarkanā dzeguzene

Epipactis atrorubens

Tumšsarkanā dzeguzene Latvijas teritorijā ir izplatīta nevienmērīgi. Atsevišķi augi vai nelielas to grupas sastopamas piejūras un iekšzemes kontinentālo kāpu, Daugavas un Gaujas ieleju priežu mežos, smiltājos piejūrā.  

 Tumšsarkanā dzeguzene  Epipactis atrorubens
Tumšsarkanā dzeguzene Epipactis atrorubens. Foto - E. Zviedre

 

Platlapu dzeguzene

Epipactis helleborine 

Platlapu dzeguzene sastopama ne visai bieži visā Latvijā. Aug mēreni mitrās pļavās, lapukoku un skujkoku mežos, krūmājos un ceļmalās. 

Platlapu dzeguzene  Epipactis helleborine. Foto - E. Zviedre
Platlapu dzeguzene Epipactis helleborine. Foto - E. Zviedre

 


Visas Latvijā augošās orhidejas aizsargā CITES konvencija (konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām).