Ceļvedis „Bieži sastopamie ķērpji”

30.05.2024.
Dzeltenais sienasķērpis Xanthoria parietina
Dzeltenais sienasķērpis Xanthoria parietina
Foto - E. Zviedre

Visus ķērpjus veido divas atšķirīgas organismu grupas – aļģes (5–10 %) un sēnes (90–95 %).

Terminu skaidrojums

Sorēdija  – viena vai vairākas aļģu šūnas, ko apņem sēņu hifas. Sorēdijas nodrošina ķērpju veģetatīvo vairošanos. Tās sastopamas aptuveni 30 % ķērpju sugu.

Sorālis – vieta uz lapoņa, kur veidojas sorēdijas. Sorāļa forma ir svarīga sugu noteikšanas pazīme.

Rievainā parmēlija Parmelia sulcata. Makrofoto - LNDM arhīvs
Sorāļi – līnijveida. Rievainā parmēlija Parmelia sulcata. Makrofoto - LNDM arhīvs
Pūslīšu hipogimnija Hypogymnia physodes. Makrofoto - LNDM arhīvs
Sorāļi – lūpveida. Pūslīšu hipogimnija Hypogymnia physodes. Makrofoto - LNDM arhīvs

Izīdija – neliels izaugums uz ķērpja lapoņa virsmas. No izīdijas labvēlīgos apstākļos izaug jauns ķērpis (veģetatīvā vairošanās).

Klijainā pseidevernija Pseudevernia furfuracea. Makrofoto - LNDM arhīvs
Izīdijas. Klijainā pseidevernija Pseudevernia furfuracea. Makrofoto - LNDM arhīvs
Zilzaļā platismātija Platismatia glauca. Makrofoto - LNDM arhīvs
Izīdijas. Zilzaļā platismātija Platismatia glauca. Makrofoto - LNDM arhīvs

Apotēcijs – sēnes veidota struktūra, kurā attīstās sporas, kas nodrošina ķērpja dzimumvairošanos. Lai attīstītos jauns ķērpis, dīgstošai sporai ir jāsatiekas ar atbilstošu aļģi. Ja tas neizdodas, ķērpis neveidosies.

Dzeltenais sienasķērpis Xanthoria parietina. Makrofoto - LNDM arhīvs
Apotēciji. Dzeltenais sienasķērpis Xanthoria parietina. Makrofoto - LNDM arhīvs
 

Epifītiskie ķērpji

Epifītiskie ķērpji aug uz koku mizas, koksnes, betona konstrukcijām vai citiem objektiem. Augšanai nepieciešamās barības vielas tie uzņem no nokrišņiem, kas bagātinās, piemēram, tekot caur koka lapotni.

Dzeltenais sienasķērpis Xanthoria parietina

Pret piesārņojumu izturīga ķērpju suga, kas bieži sastopama arī pilsētās un ceļmalās uz koku mizas. Tās dzeltenā lapoņa centrālajā daļā parasti ir daudz apotēciju – sporu trauciņu, kurus veido ķērpī esošā sēne. Lai izveidotos ķērpis, dīgstošai sēnes sporai ir jāsatiekas ar aļģi. Ne no katras sporas izaug jauns ķērpis.

Dzeltenais sienasķērpis Xanthoria parietina
Dzeltenais sienasķērpis Xanthoria parietina. Foto - E. Zviedre
Dzeltenais sienasķērpis Xanthoria parietina
Dzeltenais sienasķērpis Xanthoria parietina. Foto - LNDM arhīvs

Rievainā parmēlija Parmelia sulcata

Rievainā parmēlija aug uz koku mizas un akmeņiem. Izkaltis ķērpis ir pelēks, bet samitrinoties tas maina krāsu un kļūst zaļš. Krāsu maiņa notiek, jo mitras sēņu hifas ir caurspīdīgākas nekā sausas, savukārt aļģu šūnas mitrumā piebriest, tādēļ aļģu krāsa kļūst labāk redzama.

Rievainā parmēlija Parmelia sulcata
Rievainā parmēlija Parmelia sulcata. Foto - E. Zviedere
Rievainā parmēlija Parmelia sulcata
Rievainā parmēlija Parmelia sulcata. Foto - E. Zviedere
Rievainā parmēlija Parmelia sulcata
Rievainā parmēlija Parmelia sulcata. Makrofoto - LNDM arhīvs

Klijainā pseidevernija Pseudevernia furfuraceae

Bieži sastopama suga, it īpaši priežu mežos. Ķērpja lapoņa virspuse ir pelēka, klāta ar izīdijām, bet apakšpuse – melna. Nokritušiem ķērpjiem apakšpuse mēdz izbalēt un kļūt balta, kas var radīt pārpratumus, nosakot sugu.

Klijainā pseidevernija Pseudevernia furfuraceae
Klijainā pseidevernija Pseudevernia furfuraceae. Foto - E. Zviedre
Klijainā pseidevernija Pseudevernia furfuraceae
Klijainā pseidevernija Pseudevernia furfuraceae. Foto - E. Zviedre

Plūmju evernija Evernia prunastri

Plūmju evernija ir bieži sastopama suga gan dabā, gan pilsētās. Tā dod priekšroku lapu kokiem, bet ir sastopama arī uz skuju kokiem. Tās lapoņa virspuse ir bāli dzeltenzaļa ar vizuāli saskatāmu krokojumu, klāta ar nelielām sorēdiju grupām, bet apakšpuse – balta. Everniju izmanto smaržu rūpniecībā gan kā smaržvielu, gan kā smaržas fiksatoru, kas paildzina smaržu noturību.

Plūmju evernija Evernia prunastri
Plūmju evernija Evernia prunastri. Foto - E. Zviedre

Stobrainā hipogimnija Hypogymnia tubulosa

Stobrainā hipogimnija biežāk sastopama uz skuju koku mizas. Tā bieži aug kopā ar pūslīšu hipogimniju. Ķērpja virspuse ir pelēka, bet apakšpuse – melna. Sugai raksturīgi galvveida sorāļi.

Stobrainā hipogimnija Hypogymnia tubulosa
Stobrainā hipogimnija Hypogymnia tubulosa. Foto - E. Zviedre
Stobrainā hipogimnija Hypogymnia tubulosa
Stobrainā hipogimnija Hypogymnia tubulosa. Foto - E. Zviedre

Pūslīšu hipogimnija Hypogymnia physodes

Pūslīšu hipogimnija ir viena no bieži sastopamām sugām. Tā bagātīgi aug ārpus pilsētām gan uz lapu koku, gan skuju koku mizas. Ķērpja virspuse ir pelēka, bet apakšpuse – melna. Sugai raksturīgi lūpveida sorāļi.

Pūslīšu hipogimnija Hypogymnia physodes
Pūslīšu hipogimnija Hypogymnia physodes. Foto - E. Zviedre
Pūslīšu hipogimnija Hypogymnia physodes
Pūslīšu hipogimnija Hypogymnia physodes. Foto - E. Zviedre
Pūslīšu hipogimnija Hypogymnia physodes
Pūslīšu hipogimnija Hypogymnia physodes. Makrofoto - LNDM arhīvs

Ošu ramalīna Ramalina fraxinea

Ošu ramalīna aug uz lapu koku stumbriem. To var sastapt vietās ar pietiekami labu gaisa kvalitāti. Tā ir viena no lielākajām epifītiskajām ķērpju sugām Latvijā, kuru izcilāko eksemplāru garums pārsniedz 20 centimetrus. Sugai raksturīgas dažāda platuma krokotas lapoņa daivas, kas no visām pusēm ir pelēkas. Uz lapoņa virsmas parasti ir daudz pelēki apotēciji. Apotēciju izmērs ir dažāds – no pavisam maziem līdz pat tādiem, kuru diametrs ir ap centimetru.

Ošu ramalīna Ramalina fraxinea
Ošu ramalīna Ramalina fraxinea. Foto - E. Zviedre

Vienādgalotņu ramalīna Ramalina fastigiata

Vienādgalotņu ramalīna sastopama gaišās vietās, bieži – parkos ārpus lielu pilsētu centriem, uz atsevišķi augošiem lapu kokiem. Tas ir līdz 5 centimetriem liels ķērpis ar kompaktu augumu. Apotēciji veidojas lapoņa daivu galos.

Vienādgalotņu ramalīna Ramalina fastigiata
Vienādgalotņu ramalīna Ramalina fastigiata. Foto - E. Zviedre
Vienādgalotņu ramalīna Ramalina fastigiata
Vienādgalotņu ramalīna Ramalina fastigiata. Foto - E. Zviedre

Īsmatainā usneja Usnea hirta

Īsmatainā usneja aug mežos uz priežu mizas. Tā izskatās pēc nelielas bārdas. Ķērpja garums parasti nepārsniedz 5 centimetrus. Suga ir jūtīga pret gaisa piesārņojumu. Ja apskata atsevišķas lapoņa daivas, tās izskatās pēc zivs asakas. Uz lapoņa atrodas daudz sorēdiju.

Īsmatainā usneja Usnea hirta
Īsmatainā usneja Usnea hirta. Foto - E. Zviedre
Īsmatainā usneja Usnea hirta
Īsmatainā usneja Usnea hirta. Foto - E. Zviedre

Zilzaļā platismātija Platismatia glauca

Zilzaļā platismātija ir sastopama gan uz lapu koku, gan skuju koku mizas. Ķērpja laponis pēc formas atgādina lapu (kalē) kapostu. Ķērpis samitrinoties maina krāsu no pelēkas uz zaļu. Zilzaļā platismātija ir viena no retajām sugām, uz kuras lapoņa virsmas atrodas gan sorēdijas, gan izīdijas.

Zilzaļā platismātija Platismatia glauca
Zilzaļā platismātija Platismatia glauca. Foto - E. Zviedre
Zilzaļā platismātija Platismatia glauca
Zilzaļā platismātija Platismatia glauca. Makrofoto - LNDM arhīvs

Uz augsnes augošie ķērpji

Uz augsnes augošie ķērpji ir sastopami galvenokārt mežos, kāpās, ceļmalās, retāk – sausās pļavās, uz ciņiem purvos. Tos apdraud sūnu un augumā lielāku augu savairošanās, jo tie spēj ķērpjus izkonkurēt no augtenes.

Islandes cetrārija Cetraria islandica

Islandes cetrārija aug priežu mežos, retāk – citos biotopos. Tā bieži ir sastopama starp citu sugu ķērpjiem uz augsnes, kur spēj veiksmīgi paslēpties un palikt nepamanīta. Saulainās vietās augošās cetrārijas ir brūnas, bet ēnainākās vietās augošās – vairāk zaļas. Ķērpim gar lapoņa daivu malām ir īsas, tumšas skropstiņas. Uz lapoņa apakšpuses atrodas gaiši pelēki plankumi – vietas, kur ķērpim neveidojas miza. Islandes cetrāriju izmanto ārstniecībā.

Islandes cetrārija Cetraria islandica
Islandes cetrārija Cetraria islandica. Foto - E. Zviedre
Islandes cetrārija Cetraria islandica
Islandes cetrārija Cetraria islandica. Foto - E. Zviedre
Islandes cetrārija Cetraria islandica
Islandes cetrārija Cetraria islandica. Makrofoto - LNDM arhīvs

Briežu kladonija Cladonia rangiferina

Briežu kladonija aug priežu mežos un kāpās. Labvēlīgos apstākļos tā var sasniegt 10 centimetru augstumu. Salīdzinot ar citām līdzīgām kladoniju sugām, briežu kladonijas ir tumšāk pelēkas un izmērā lielākas. To gali ir noliekti.

Briežu kladonija Cladonia rangiferina
Briežu kladonija Cladonia rangiferina. Foto - E. Zviedre
Briežu kladonija Cladonia rangiferina
Briežu kladonija Cladonia rangiferina. Foto - E. Zviedre

Zvaigžņveida kladonija Cladonia stellaris

Zvaigžņveida kladonija aug priežu mežos. Tās laponis ir kompakts, līdzinās miniatūram krūmiņam. Ķērpis biežāk sastopams neregulāri traucētās vietās, jo traucējumi atbrīvo augsni no konkurentiem – sūnām un citiem augiem. Savukārt pārlieku ietekmētās vietās tas neaug, jo nespēj atjaunoties. Sugu apdraud ķērpju ievākšana, jo zvaigžņveida kladoniju mēdz izmantot floristikā, piemēram, kapu vainadziņiem.

Zvaigžņveida kladonija Cladonia stellaris
Zvaigžņveida kladonija Cladonia stellaris. Foto - E. Zviedre
Zvaigžņveida kladonija Cladonia stellaris
Zvaigžņveida kladonija Cladonia stellaris. Foto - E. Zviedre

Collas kladonija Cladonia uncinalis

Collas kladonija aug priežu mežos un kāpās. Tās laponis var sasniegt 6 centimetrus. Labvēlīgos apstākļos collas kladonija var veidot plašas audzes, bet citreiz tā aug nelielos ceros. Ķērpis ir dzeltenzaļš, drukns, ar pamanāmiem caurumiņiem lapoņa daivu zarošanās vietās.

Collas kladonija Cladonia uncinalis
Collas kladonija Cladonia uncinalis. Foto - E. Zviedre
Collas kladonija Cladonia uncinalis
Collas kladonija Cladonia uncinalis. Foto - E. Zviedre

Ragveida kladonija Cladonia cornuta

Ragveida kladonija ir sastopama mežos un purvos uz augsnes, atmirušas koksnes vai kūdras. Šīs kladonijas sugas laponis ir irbuļveidīgs, līdz 5 centimetrus garš. Lapoņa krāsa ir mainīga – no pelēkas līdz brūni zaļai.

Ragveida kladonija Cladonia cornuta
Ragveida kladonija Cladonia cornuta. Foto - E. Zviedre
Ragveida kladonija Cladonia cornuta
Ragveida kladonija Cladonia cornuta. Foto - E. Zviedre

Slaidā kladonija Cladonia gracilis

Slaidā kladonija ir līdz 7 centimetriem augsts ķērpis, kas bieži ir sastopams mežu zemsedzē un kāpās. Lapoņu krāsa ir mainīga – saulainās vietās augošie ķērpji ir tumši brūni, bet ēnainās vietās augošie – pelēkzaļi. Sugai raksturīga „stāvu” veidošanās, kad jaunie lapoņi izaug no vecajiem kausiņiem.

Slaidā kladonija Cladonia gracilis
Slaidā kladonija Cladonia gracilis. Foto - E. Zviedre
Slaidā kladonija Cladonia gracilis
Slaidā kladonija Cladonia gracilis. Foto - E. Zviedre