Mamuti, kā pēdējā leduslaikmeta iemītnieki un pirmatnējo cilvēku laikabiedri plašā joslā apdzīvojuši pieledāja auksto stepju teritorijas. Mamuti bija labi piemērojušies aukstajam klimatam – to ķermeni klāja līdz 80 cm gara vilna, bet uz muguras bija kupris, kur vasarās tika uzkrāts biezs tauku slānis. Latvijā ir zināmi vairāki mamutu zobu un triecējzobu (ilkņu) fragmentu atradumi. Tie liecina, ka mamuti ir apdzīvojuši Latvijas teritoriju vēl pirms 10 tūkstošiem gadu, kad šeit pēc ledāja atkāpšanās bija apmetušies vissenākie Latvijas iedzīvotāji – ziemeļbriežu mednieki.
Pēdējos gados ir veikta vairāku fosīliju datēšana ar radioaktīvā oglekļa metodes palīdzību un iegūta jauna informācija par laiku, kad mamuts vēl dzīvojis Latvijas teritorijā. Analīžu rezultāti liecina, ka mamuts ilgstoši un atkārtoti apdzīvojis Latvijas teritoriju: vairāku atradumu vecums ir lielāks par 30 tūkstošiem gadu, bet ir iegūti arī daži absolūtā vecuma datējumi, kas apliecina šo dzīvnieku uzturēšanos Latvijas teritorijā arī pirms 10 tūkstošiem gadu. Iespējams, pirmajiem Latvijas iedzīvotājiem – ziemeļbriežu medniekiem – vēl ir bijusi iespēja satikt dzīvus mamutus.
Dabas priekšmeta nozīme
Labas saglabātības mamuta atliekas kvartāra nogulumos gadās reti. Konkrētajā fosīlijā labi redzamas mamuta zobu dentīna un emaljas plāksnītes, kā arī saglabājies zobu ietverošais apakšžokļa fragments.