Krājuma kolekciju prezentācijas

26.09.2019.
Amazonīts. Latvijas Dabas muzeja ģeoloģiskais krājums
Amazonīts. Latvijas Dabas muzeja ģeoloģiskais krājums
Foto - LDM arhīvs
Galeatus affinis
Galeatus affinis
Foto - LDM arhīvs
Stephanitis oberti
Stephanitis oberti
Foto - LDM arhīvs
Notikuma laiks
12.10.2019.
12.0014.30
Notikums paredzēts
Notikuma valodas
LV

Dabas muzeja krājums ir ļoti plašs un lielākā tā daļa apmeklētājiem ikdienā nav pieejama un apskatāma. Lai interesentiem būtu iespēja uzzināt vairāk par muzeja daudzveidīgajām kolekcijām, reizi mēnesī – mēneša otrajā sestdienā – piedāvājam iespēju aplūkot ikdienā neeksponētus krājuma priekšmetus, satikties ar muzeja speciālistiem un uzdot sev interesējošus jautājumus.


Plkst. 12.00 un 13.30 ekspozīcijā „Entomoloģija” tēma „Blaktis Latvijā” – materiāli no entomoloģiskā krājuma. Iespēja satikties ar Dabas muzeja entomologu Uģi Piterānu.

Blaktis daudziem asociējas ar nelāgu smaku ogu krūmā vai gultas blaktīm kādā šaubīga izskata viesnīcā, taču tā patiesībā ir tikai neliela daļa no blakšu daudzveidības. Vairums no Latvijā vairāk nekā 450 sastopamajām sugām ir visai neuzkrītošas un tikai retais zin, cik dažādas patiesībā ir blaktis. Dabā tās sastopamas praktiski jebkur – sākot no zemūdens dziļumiem līdz pat koku galotnēm.

Krājuma kolekciju prezentācijā būs iespēja iepazīt lielo blakšu daudzveidību un ieraudzīt gan lielāko Latvijā sastopamo blakti, kas var sasniegt pat 6 cm garumu, gan vienas no mazākajām, kas garumā nesasniedz pat 2 mm.


Plkst. 12.30 un 14.00 ekspozīcijā „Mineraloģija” tēma „Laukšpata grupas minerāli” – materiāli no ģeoloģiskā krājuma. Iespēja dzirdēt Dabas muzeja vecākās mineraloģes Sanitas Lielbārdes stāstījumu. 

Laukšpati ir vieni no izplatītākajiem minerāliem Zemes garozā. Tie ir bārija, kālija, nātrija un kalcija alumosilikāti. Minerāli sastopami visdažādākajos magmatiskajos un metamorfajos iežos un veido pat līdz 50 % no to masas. To cietība (pēc Moosa skalas) ir 6–6,5, krāsa – balta, dzeltenīga, sārta pelēcīga, zilgana, zaļgana. Laba skaldnība. Pēc ķīmiskā sastāva iedala 2 lielās grupās: nātrija–kalcija laukšpati jeb plagioklazi un kālija laukšpati. Plagioklazi ir tādi minerāli kā albīts, andezīns, labradors un anortīts. Kālija laukšpati ir ortoklazs, mikroklīns, amazonīts, sanidīns. 

Laukšpatu atradnes ir zināmas daudzās pasaules valstīs. Lielākās no tām ir Norvēģijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV. 

Laukšpatus lieto kā kušņus, izgatavojot porcelānu un fajansu. Labradorītus un amazonītus izmanto kā apdares materiālus būvniecībā. Dažus paveidus izmanto kā rotakmeņus juvelierizstrādājumos.


Dalība ar muzeja ieejas biļetēm.