Dabā košuma šobrīd maz, un tāpēc irbeņu sarkanās ogas īpaši izceļas. Šo ogu sēklas atgādina sirsniņas un pēc salnām tās ir ēdamas. Šī ir neparasti silta ziema, un tas atspoguļojas dabas norisēs. Decembrī šur un tur tika manīti uzziedējuši baltie vizbuļi, savukārt Ziemassvētku dienās atrasts ziedošs zalkteņu krūms, kas parasti uzzied martā–aprīlī.
Tomēr lielākā daļa augu saglabā ziemas mieru. Starp sēnēm gan ir vairākas, kas atrodamas tieši ziemā. Piemēram, puscaurspīdīgās eksīdijas, kas meklējamas uz nokaltušiem bērzu zariem un stumbriem (melnā eksīdija), ozolu zariem (nošķeltā eksīdija), vītolu zariem (saplacinātā eksīdija). Tik siltā laikā, kāds ir patlaban, var salasīt arī ēdamās sēnes – samtainās ziemenes.
Mežā ir kluss, putnu nav daudz. Visskaļāk mežā šobrīd uzvedas dzeņi, kas cītīgi kaļ koku stumbrus un meklē tur paslēpušos kukaiņus un to kāpurus. Var ieraudzīt arī cekulzīlītes un zilzīlītes, kas meklē barību koku zaros vai pērno zāļu stiebros. Bet upes krastā ķivuļu bariņi pārlido no viena melnalkšņa uz otru un no alkšņu „čiekuriņiem” izlasa to sīkās sēkliņas. Lai ieraudzītu šos putnus, dabā jāiet klusi un uzmanīgi jāvēro.
Pie upītēm un ezeriem labi redzamas bebru darbības pēdas. Siltās ziemās tie biežāk pamet savas migas, lai nograuztu kādu koku. Uz dažādu lapu koku stumbriem redzami arī citi grauzumi – tur ar mizu mielojušies dažādi dzīvnieki – zaķi, brieži, aļņi.
Dodies dabā!