Dabā šobrīd

04.01.2021.
Nošķeltā eksīdija (Exidia truncata)
Nošķeltā eksīdija (Exidia truncata)
Foto - D. Meiere
Saplacinātā eksīdija (Exidia recisa)
Saplacinātā eksīdija (Exidia recisa)
Foto - D. Meiere
Parastās irbenes (Viburnum opulus)
Parastās irbenes (Viburnum opulus)
Foto - D. Meiere
Ķivulis (Spinus spinus)
Ķivulis (Spinus spinus)
Foto - S. Bērziņa

Dabā košuma šobrīd maz, un tāpēc irbeņu sarkanās ogas īpaši izceļas. Šo ogu sēklas atgādina sirsniņas un pēc salnām tās ir ēdamas. Šī ir neparasti silta ziema, un tas atspoguļojas dabas norisēs. Decembrī šur un tur tika manīti uzziedējuši baltie vizbuļi, savukārt Ziemassvētku dienās atrasts ziedošs zalkteņu krūms, kas parasti uzzied martā–aprīlī. 

Irbene
Parastās irbenes (Viburnum opulus). Ogas ir kārums dažādiem putniem. ​​​​​​Foto - D. Meiere

 

Parastā zalktene (Daphne mesereum)
Parastā zalktene (Daphne mesereum) parasti zied agri pavasarī, bet šajā siltajā ziemā daži ziediņi atplaukuši jau decembrī. Foto - D. Meiere

Tomēr lielākā daļa augu saglabā ziemas mieru. Starp sēnēm gan ir vairākas, kas atrodamas tieši ziemā. Piemēram, puscaurspīdīgās eksīdijas, kas meklējamas uz nokaltušiem bērzu zariem un stumbriem (melnā eksīdija), ozolu zariem (nošķeltā eksīdija), vītolu zariem (saplacinātā eksīdija). Tik siltā laikā, kāds ir patlaban, var salasīt arī ēdamās sēnes – samtainās ziemenes.

Melnā eksīdija (Exidia nigricans). D. Meiere
Melnā eksīdija (Exidia nigricans) ir sēne, kas parasti aug vēlu rudenī un ziemā uz dažādu lapu koku koksnes. Foto - D. Meiere
Nošķeltā eksīdija (Exidia truncata)
Nošķelto eksīdiju (Exidia truncata) var atrast uz zemē nokritušiem ozolu zariem. Foto - D. Meiere
Saplacinātā eksīdija
Saplacinātā eksīdija (Exidia recisa)  aug uz nelieliem nokaltušiem lapu koku (visbiežāk dažādu vītolu) zariņiem. Foto - D. Meiere
Samtainās ziemenes
Samtainās ziemenes (Flammulina velutipes) ir ēdamas sēnes, tās var atrast siltās ziemās vai atkušnu laikā. Foto - D. Meiere

Mežā ir kluss, putnu nav daudz. Visskaļāk mežā šobrīd uzvedas dzeņi, kas cītīgi kaļ koku stumbrus un meklē tur paslēpušos kukaiņus un to kāpurus. Var ieraudzīt arī cekulzīlītes un zilzīlītes, kas meklē barību koku zaros vai pērno zāļu stiebros. Bet upes krastā ķivuļu bariņi pārlido no viena melnalkšņa uz otru un no alkšņu „čiekuriņiem” izlasa to sīkās sēkliņas. Lai ieraudzītu šos putnus, dabā jāiet klusi un uzmanīgi jāvēro. 

Dižraibais dzenis. Selga Bērziņa
Dižraibais dzenis (Dendrocopos major) ir Latvijā visbiežāk sastopamais dzenis. Foto - S. Bērziņa 
Zilzīlīte. Selga Bērziņa
Zilzīlītes (Cyanistes caeruleus) ziemā meklē un pārtiek no sīkiem bezmugurkaulniekiem un augu sēkliņām. Foto - S. Bērziņa
Ķivulis. Selga Bērziņa
Ķivuļu (Spinus spinus) bariņi nereti redzami pārlidojot no viena melnalkšņa uz otru. Foto - S. Bērziņa

Pie upītēm un ezeriem labi redzamas bebru darbības pēdas. Siltās ziemās tie biežāk pamet savas migas, lai nograuztu kādu koku. Uz dažādu lapu koku stumbriem redzami arī citi grauzumi – tur ar mizu mielojušies dažādi dzīvnieki – zaķi, brieži, aļņi. 

Bebra nograuzta lazda
Šos lazdu stumbriņus nograuzis bebrs (Castor fiber). Foto - D. Meiere
Apgrauzts koks. Diana Meiere
Ar šī kociņa mizu mielojies kāds no pārnadžiem, iespējams, briedis. Foto - D. Meiere

Dodies dabā!