Bieži sastopamie ķērpji

Pret piesārņojumu izturīga ķērpju suga, kas bieži sastopama arī pilsētās un ceļmalās uz koku mizas. Tās dzeltenā lapoņa centrālajā daļā parasti ir daudz apotēciju – sporu trauciņu, kurus veido ķērpī esošā sēne. Lai izveidotos ķērpis, dīgstošai sēnes sporai ir jāsatiekas ar aļģi. Ne no katras sporas izaug jauns ķērpis.

Rievainā parmēlija aug uz koku mizas un akmeņiem. Izkaltis ķērpis ir pelēks, bet samitrinoties tas maina krāsu un kļūst zaļš. Krāsu maiņa notiek, jo mitras sēņu hifas ir caurspīdīgākas nekā sausas, savukārt aļģu šūnas mitrumā piebriest, tādēļ aļģu krāsa kļūst labāk redzama.

Bieži sastopama suga, it īpaši priežu mežos. Ķērpja lapoņa virspuse ir pelēka, klāta ar izīdijām, bet apakšpuse – melna. Nokritušiem ķērpjiem apakšpuse mēdz izbalēt un kļūt balta, kas var radīt pārpratumus, nosakot sugu.

Plūmju evernija ir bieži sastopama suga gan dabā, gan pilsētās. Tā dod priekšroku lapu kokiem, bet ir sastopama arī uz skuju kokiem. Tās lapoņa virspuse ir bāli dzeltenzaļa ar vizuāli saskatāmu krokojumu, klāta ar nelielām sorēdiju grupām, bet apakšpuse – balta. Everniju izmanto smaržu rūpniecībā gan kā smaržvielu, gan kā smaržas fiksatoru, kas paildzina smaržu noturību.

Stobrainā hipogimnija biežāk sastopama uz skuju koku mizas. Tā bieži aug kopā ar pūslīšu hipogimniju. Ķērpja virspuse ir pelēka, bet apakšpuse – melna. Sugai raksturīgi galvveida sorāļi.

Pūslīšu hipogimnija ir viena no bieži sastopamām sugām. Tā bagātīgi aug ārpus pilsētām gan uz lapu koku, gan skuju koku mizas. Ķērpja virspuse ir pelēka, bet apakšpuse – melna. Sugai raksturīgi lūpveida sorāļi.

Ošu ramalīna aug uz lapu koku stumbriem. To var sastapt vietās ar pietiekami labu gaisa kvalitāti. Tā ir viena no lielākajām epifītiskajām ķērpju sugām Latvijā, kuru izcilāko eksemplāru garums pārsniedz 20 centimetrus. Sugai raksturīgas dažāda platuma krokotas lapoņa daivas, kas no visām pusēm ir pelēkas. Uz lapoņa virsmas parasti ir daudz pelēki apotēciji. Apotēciju izmērs ir dažāds – no pavisam maziem līdz pat tādiem, kuru diametrs ir ap centimetru.

Vienādgalotņu ramalīna sastopama gaišās vietās, bieži – parkos ārpus lielu pilsētu centriem, uz atsevišķi augošiem lapu kokiem. Tas ir līdz 5 centimetriem liels ķērpis ar kompaktu augumu. Apotēciji veidojas lapoņa daivu galos.

Īsmatainā usneja aug mežos uz priežu mizas. Tā izskatās pēc nelielas bārdas. Ķērpja garums parasti nepārsniedz 5 centimetrus. Suga ir jūtīga pret gaisa piesārņojumu. Ja apskata atsevišķas lapoņa daivas, tās izskatās pēc zivs asakas. Uz lapoņa atrodas daudz sorēdiju.

Zilzaļā platismātija ir sastopama gan uz lapu koku, gan skuju koku mizas. Ķērpja laponis pēc formas atgādina lapu (kalē) kapostu. Ķērpis samitrinoties maina krāsu no pelēkas uz zaļu. Zilzaļā platismātija ir viena no retajām sugām, uz kuras lapoņa virsmas atrodas gan sorēdijas, gan izīdijas.

Islandes cetrārija aug priežu mežos, retāk – citos biotopos. Tā bieži ir sastopama starp citu sugu ķērpjiem uz augsnes, kur spēj veiksmīgi paslēpties un palikt nepamanīta. Saulainās vietās augošās cetrārijas ir brūnas, bet ēnainākās vietās augošās – vairāk zaļas. Ķērpim gar lapoņa daivu malām ir īsas, tumšas skropstiņas. Uz lapoņa apakšpuses atrodas gaiši pelēki plankumi – vietas, kur ķērpim neveidojas miza. Islandes cetrāriju izmanto ārstniecībā.

Briežu kladonija aug priežu mežos un kāpās. Labvēlīgos apstākļos tā var sasniegt 10 centimetru augstumu. Salīdzinot ar citām līdzīgām kladoniju sugām, briežu kladonijas ir tumšāk pelēkas un izmērā lielākas. To gali ir noliekti.

Zvaigžņveida kladonija aug priežu mežos. Tās laponis ir kompakts, līdzinās miniatūram krūmiņam.  Ķērpis biežāk sastopams neregulāri traucētās vietās, jo traucējumi atbrīvo augsni no konkurentiem – sūnām un citiem augiem. Savukārt pārlieku ietekmētās vietās tas neaug, jo nespēj atjaunoties. Sugu apdraud ķērpju ievākšana, jo zvaigžņveida kladoniju mēdz izmantot floristikā, piemēram, kapu vainadziņiem.

Collas kladonija aug priežu mežos un kāpās. Tās laponis var sasniegt 6 centimetrus. Labvēlīgos apstākļos collas kladonija var veidot plašas audzes, bet citreiz tā aug nelielos ceros. Ķērpis ir dzeltenzaļš, drukns, ar pamanāmiem caurumiņiem lapoņa daivu zarošanās vietās.

Ragveida kladonija ir sastopama mežos un purvos uz augsnes, atmirušas koksnes vai kūdras. Šīs kladonijas sugas laponis ir irbuļveidīgs, līdz 5 centimetrus garš. Lapoņa krāsa ir mainīga no pelēkas līdz brūni zaļai.

Slaidā kladonija ir līdz 7 centimetriem augsts ķērpis, kas bieži ir sastopams mežu zemsedzē un kāpās. Lapoņu krāsa ir mainīga, saulainās vietās augošie ķērpji ir tumši brūni, bet ēnainās vietās augošie – pelēkzaļi. Sugai raksturīga „stāvu” veidošanās, kad jaunie lapoņi izaug no vecajiem kausiņiem.