Daudzviet 3. martā tiek svinēta Pasaules savvaļas sugu diena. Šajā datumā 1973. gadā parakstīta starpvalstu vienošanās – Vašingtonas konvencija (Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora jeb CITES), kas regulē apdraudēto savvaļas sugu starptautisko tirdzniecību un ieguvi. Šī konvencija ir viena no plašākajiem un dalībvalstu skaita ziņā lielākajiem starptautiskajiem līgumiem dabas aizsardzības jomā.
Arī Latvija ir to valstu vidū, kas apņēmušās aizsargāt apdraudētās savvaļas augu un dzīvnieku sugas.
Latvijas Nacionālais dabas muzejs (LNDM) ir viena no trim Vašingtonas konvencijas zinātniskajām institūcijām Latvijā (līdzās Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātei un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam „Silava”). LNDM speciālisti veic ekspertīzes un sniedz atzinumus par, visbiežāk muitā, aizturētiem suvenīriem, kosmētikas un medicīnas preparātiem, modes aksesuāriem u. tml., kuru radīšanā izmantoti aizsargājamie augi un dzīvnieki.
Lai ikviens varētu gūt zināšanās un būt informēts, muzejā skatāma ekspozīcija „Nepērc viņu dzīvības (Vašingtonas konvencija)”, kas veltīta konvencijai un tās sarakstos iekļautajām Latvijas un pasaules sugām. Tajā aplūkojami eksponāti no muzeja krājuma, kā arī tūristiem vai tirgotājiem konfiscēti priekšmeti CITES nosacījumu neievērošanas dēļ. Ekspozīcija izveidota 2021. gadā ar Kohēzijas fonda finansiālu atbalstu.
MILZU SPĀRNGLIEMEZIS
Pasaules savvaļas sugu dienā vēlamies izcelt vienu no gliemežu sugām, kas iekļauta CITES.
Milzu spārngliemezis Aliger gigas apdzīvo Karību jūru un tās apkārtni, un tas ir lielākais zālēdājs gliemezis visā Rietumu puslodē – pieaudzis īpatnis sver aptuveni 2 kg, izaug 30 cm garš un spēj nodzīvot pat 30 gadus. Ļoti retos gadījumos šis gliemezis veido īpašas krāsas un struktūras pērli, kas, atšķirībā no citu gliemju pērlēm, nesatur perlamutru.
Milzu spārngliemezis ir aizsargājama suga, kas 1992. gadā iekļauta Vašingtonas konvencijas II pielikumā, atzīstot to par sugu, kurai nepieciešama aizsardzība, regulējot tās tirdzniecību. Daudzas Karību jūras reģiona valstis ir ieviesušas aizsardzības politiku un ievākšanas kvotas, lai uzturētu dzīvotspējīgu šīs sugas populāciju. Joprojām turpinās akvakultūras un mākslīgās reprodukcijas pētījumi.
Čaulas veidošana
Čaula ir daļa no milzu spārngliemeža ķermeņa. Izmantojot ķīmiskos elementus no uzturā lietotās barības un ūdens, dzīvnieks čaulu audzē pats. Šo procesu sauc par biomineralizāciju. Pirmos divus līdz trīs gadus, kamēr dzīvnieks sasniedz briedumu, čaula aug spirālveidā. Vēlāk čaulas augšanas virziens mainās, daļa čaulas izaug platāka, un šo izaugumu sauc par lūpu jeb „spārnu”. Šāda forma padara gliemezi ļoti stabilu, un to ir grūti apgāzt. Gliemezis turpina palielināt čaulas biezumu visu atlikušo mūžu.
Milzu spārngliemezis un cilvēks
Milzu spārngliemežu gaļa daudzās salās vēsturiski bijusi svarīga vietējo iedzīvotāju uztura sastāvdaļa. Tie vākti jau kopš aizvēsturiskiem laikiem – pirms sešiem līdz septiņiem tūkstošiem gadu. Šo gliemežu gaļu neapstrādātu, marinētu, maltu vai sasmalcinātu cilvēki pārtikā lieto joprojām.
Milzu spārngliemeži LNDM krājumā un ekspozīcijās
LNDM zooloģiskā krājuma gliemju kolekcijā glabājas vairāki milzu spārngliemeža eksemplāri. Daļa no tiem muzejā nonākuši pēc konfiskācijas muitā par Vašingtonas konvencijas pārkāpumiem.
Milzu spārngliemezi ikviens interesents no 2025. gada 8. marta varēs aplūkot atjaunotajā ekspozīcijā „Dzīvība jūrās”, savukārt ekspozīcijā „Nepērc viņu dzīvības (Vašingtonas konvencija)” gliemeža čaulu var ne tikai apskatīt, bet arī aptaustīt.
